Vislabākā vīnogu audzēšanai ir dienvidu nogāze ar vēja aizsargstādījumiem ziemeļu pusē. Ideāli, ja ir aizsardzība arī no rietumu un austrumu vējiem. Laba vieta ir pie mājas dienvidu sienas. Pavasarī var pavērot, kurā vietā dārzā visātrāk nokūst sniegs, tā arī būs piemērotākā vieta vīnogu stādīšanai.
Labākais laiks vīnogu stādīšanai ir pavasaris. Kaut gan var stādīt visa perioda no maija līdz oktobrim garumā. Vīnogas, kā likums, pavairo veģetatīvi: ar potzariem un noliekteņiem. Pavairošana ar sēklām tiek izmantota tikai selekcionēšanas darbā jaunu šķirņu iegūšanai.
Iesākumā izrok bedri, kurā sapilda trūdošus kūtsmēslus, kompostu, melnzemi, neitralizētu kūdru un vēl pieber granti, to visu sajauc, lai zeme ir irdena un nelīp.
Augsni var ielabot visā stādīšanas rindā vai tikai stādīšanas vietā izrokot bedri 50cm diametrā un, atkarībā no augsnes sastāva, 50 cm dziļumā.
Daļā Latvijas teritorijas naktīs iestājās salnas, atsevišķos gados līdz jūnija vidum. Šajās naktīs stipri cieš jaunie vīnogu dzinumi.
Vīnogas ir ātri augošs augs. Bez apgriešanas tas drīz vien pārņems pārāk lielu platību, kas ne tikai samazinās ražību, bet būs arī diezgan traucējoši.
Veģetācijas periodā katrs pumpurs pēc izplaukšanas izdzen augļa ķekaru un jaunu dzinumu. Tā kā pumpuru vīnogulājā ir daudz, tad arī dzinumu ir milzum liels skaits. Protams, arī daudz augļu ķekaru. Taču, jo vairāk ķekaru, jo mazākas ogas. Arī raža daudzgadīgiem vīnogulājiem, kas netiek apgriezti, vairs nav tik laba. Tas tāpēc, ka ražo tikai tā vīnogulāja daļa, kas izaugusi iepriekšējā gadā. Uz daudzgadīgajiem zariem augļu ķekaru vairs nav.
Vīnogulāja apgriešana palīdz palielināt ķekaru, ogu izmēru, paātrina ogu nogatavošanās procesu, kā arī atvieglo vīnogulāja kopšanu veģetācijas periodā, ražas novākšanu un vīnogulāja sagatvošanu ziemai (apsegšanu). Pārslogots (neapgriezts) vīnogulāja krūms pazemina ražu jau nākošajā gadā.
Vīnkoks jāapgriež rudenī pēc lapu nobiršanas. To var darīt arī visu ziemu, līdz pat pavasarim. Bet, veicot apgriešanu pavasarī, ir svarīgi ievērot, ka to jāpaspēj izdarīt pirms augā sākusies sulas cirkulācija.
Rudenī dzinums jāapgriež atstājot 1 m. Tiem ir jānokoksnējas (t.i. zari krāsojas brūnā krāsā), citādi zari nepārziemo un aiziet bojā.
Rudenī, kad pabeigta vīnkoku apgriešana, vīnkoku atbrīvo no drātīm un nogulda uz zemes. Vīnkoku ziemcietību palielina uz sasalušas augsnes ap vīnkoku aplikti kūtsmēsli, tie kalpo kā segmateriāls.
stādus nepieciešams uz ziemu ļoti labi nosegt. Sākumā, kad stāds nomet lapas, jāapsedz kājas ar nelielu skuju kārtu, jāpieliec vīnodziņa pie zemes ar koka āķīti un virsu uzsedz plānu skuju kārtu. Tad, kad sākās sals, tad apsedz nopietnāk ar skujām un virsu ar zāli, salmiem vai sausām lapām 30 –40 cm biezā kārtā aptuveni 1 m2 platībā. Visbeidzot segums jāpārklāj ar šiferi vai kādu citu ūdens necaurlaidīgu materiālu
.jpg)
.jpg)
.jpg)
